15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī

Iepriekšējās nedēļas Īsziņās informējām par jauno finanšu instrumentu standartu, tomēr tas nav vienīgais būtiskais jaunums 2018. gadā, jo ar 1. janvāri stāsies spēkā arī 15. Starptautiskais finanšu pārskatu standarts (SFPS) “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem.” Tas aizstās 18. Starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) “Ieņēmumi” un 11. SGS “Būvlīgumi,” kā arī sniegs vienotu pieeju ieņēmumu uzskaitē. Šajā rakstā – sīkāk par jauno 15. SFPS.
 
Svarīgākie aspekti
 
Jaunais standarts būs obligāti piemērojams visiem Latvijas uzņēmumiem, kuri savus finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar SFPS vai arī kuru mātes sabiedrības pieprasa grupas ziņošanas mērķiem sagatavot finanšu informāciju, piemērojot SFPS.
 
Standarts visvairāk skars uzņēmumus, kas sniedz telekomunikāciju vai IT pakalpojumus, darbojas būvniecībā vai piedāvā klientiem papildu lojalitātes programmas. Tomēr arī citiem uzņēmumiem būtu rūpīgi jāizvērtē savu preču vai pakalpojumu piedāvājums, lai secinātu, vai standarta ieviešana ietekmēs ieņēmumu atzīšanu un uzskaiti.
 
Standarts paredz vairākus soļus, kā jāveic izvērtējums ieņēmumu atzīšanas procesā, faktiski sakārtojot ieņēmumu atzīšanas procesu:
  1. Vispirms uzņēmumam ir jāidentificē līgums ar klientu. Līgums 15. SFPS izpratnē var būt rakstisks, mutisks vai prakses iedibināts, taču tam ir jābūt komerciāli pamatotam un abu līdzēju akceptētam, savukārt līdzējiem ir jābūt spējīgiem pildīt līgumu. Standartā ir minēti piemēri, kad atsevišķi noslēgti, bet savstarpēji saistītie līgumi ir jāuzskaita kā viens līgums.
  2. Pēc līguma identificēšanas ir jānodala tajā ietvertie pienākumi pārdot preci vai sniegt pakalpojumu. Katrs līgumā ietvertais pienākums ir jāuzskaita atsevišķi, ja tas ir nodalāms (tāds, no kura klients var gūt labumu atsevišķi un kurš nav būtiski atkarīgs no citas līgumā paredzētās preces vai pakalpojuma un nav saistīts ar to). Precīzs pienākumu sadalījums ir svarīgs, jo turpmākā ieņēmumu atzīšana tiks veikta katram pienākumam atsevišķi.
  3. Pēc līguma identificēšanas un sadalīšanas ir jānosaka līguma jeb darījuma kopējā cena. Ja cena ir fiksēta, to izdarīt ir salīdzinoši vienkārši. Ja atlīdzība ir mainīga, tad uzņēmuma vadībai ir jāaplēš tās apmērs, to atzīstot tik lielā mērā, cik nav paredzams būtisks šīs summas samazinājums nākotnē. Jaunais standarts tāpat kā līdzšinējais regulējums paredz ņemt vērā naudas vērtības izmaiņas laikā, līdz ar to visiem norēķinu periodiem virs viena gada būtu jāatzīst diskontētās vērtības. Kredītrisks (uzkrājumi vērtības samazinājumam) kā izmaksa tiek uzrādīts atsevišķi un novērtēts saskaņā ar 9. SFPS.
  4. Pēc kopējās darījuma cenas noteikšanas tā ir jāattiecina uz katru atsevišķo līgumā ietverto pienākumu. Jaunā standarta ieteicamā attiecināšanas metode ir balstīta uz relatīvo atsevišķo pārdošanas cenu (ņemot katras preces vai pakalpojuma tirgus cenu un proporcionāli tai attiecinot kopējo atlaidi uz katru atsevišķo pienākumu). Citas attiecināšanas metodes var piemērot tikai gadījumā, ja nav iespējams identificēt tirgus cenas vai arī ja tās ir ļoti svārstīgas.
  5. Faktiskā ieņēmumu atzīšana jaunajā standartā balstās uz kontroli – ar īpašumtiesībām saistītajiem riskiem. Atdevei ir ierādīta citu nozīmīgu kontroles indikatoru vieta. Laika gaitā atzīst tādus ieņēmumus, kad pircējs guvis labumu jau pakalpojuma izpildes gaitā un nav nepieciešama atkārtota izpilde (piemēram, telpu uzkopšana), kur tiek radīts vai uzlabots klientam piederošs aktīvs (piemēram, ēkas būvniecība uz klientam piederošas zemes vai tehniskās iekārtas uzstādīšana klienta ēkā) vai arī pārdevējs nerada aktīvu ar alternatīvu izmantošanas iespēju un tam ir tiesības saņemt pilnu samaksu par jau izpildīto darbu (piemēram, specifiski konsultatīvie pakalpojumi vai ēkas būvniecība pēc klienta projekta). Ieņēmumu izpildi laika gaitā var noteikt pēc ieņēmumu vai izmaksu metodes. Pārējos ieņēmumus lielākoties atzīst noteiktā brīdī – nododot pilnīgu kontroli pār preci vai pilnīgi izpildot pakalpojumu.
Papildus standarts sniedz skaidrojumus par līguma izmaksu kapitalizāciju, licencēšanas darījumiem, nefinanšu aktīvu nodošanu ārpus sabiedrības pamatdarbības (piem. pamatlīdzekļu pārdošanu), kā arī par aģenta un principāla attiecību noteikšanas principiem.
 
Standartu varēs piemērot retrospektīvi, sniedzot 2018. gada pārskatā pēc 15. SFPS pārrēķinātos rādītājus par 2017. gadu, vai arī modificēti retrospektīvi, sniedzot 2018. gada pārskatā informāciju par 2018. gada ieņēmumiem ne tikai atbilstoši 15. SFPS, bet paralēli arī 18. un 11. SGS prasībām.
 
Ja jums rodas jautājumi par SFPS, aicinām sazināties ar Terēzi Labzovu-Ceicāni (tereze.labzova@pwc.com, t. 67094400). Terēze un Jana Smirnova arī vadīs mācību kursu par Ieņēmumu uzskaiti atbilstoši IFRS15 standartam šā gada 9. novembrī.

 

 
Kontaktinformācija
Terēze Labzova-Ceicāne
PwC Revīzijas nodaļas vecākā projektu vadītāja
tereze.labzova@pwc.com

Tel: 67094400
© 2018 PwC. Visas tiesības aizsargātas. PwC apzīmē PwC uzņēmumu tīklu un/vai vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija pieejama www.pwc.com/structure.  | Pēdējās izmaiņas veiktas: 03.11.2017