ES Tiesa negatīvi lemj DNB Bankas lietā par neatkarīgu personu grupu

Turpinām informēt par DNB Bankas lietu C-326/15 attiecībā uz neatkarīgu personu grupu (NPG), kas tika skatīta Eiropas Savienības Tiesā (EST). Šā gada 21. septembrī EST pieņēma lēmumu, ar kuru NPG pastāvēšana banku un apdrošināšanas sektorā tiek izbeigta, proti, saskaņā ar EST spriedumu šī norma minētajās nozarēs turpmāk nav piemērojama. Šajā rakstā – par pamatojumu, uz kuru balstās EST secinājums, kā arī par EST apsvērumiem un ieteikumiem to dalībvalstu nodokļu administrācijām, kuras NPG bija atļāvušas veidot pretēji šim EST lēmumam.
 
Pamatojums
 
EST galvenokārt analizēja, vai NPG kā koncepciju var piemērot banku sektorā. Jāatzīmē, ka līdz šīs lietas izskatīšanai nedz ES Komiteja, kas ir izdevusi vadlīnijas par NPG, nedz kāda no dalībvalstīm, kuras ir atzinušas NPG, nebija apšaubījušas, ka šī norma ir piemērojama bez ierobežojuma. Tādējādi saskaņā ar Latvijas PVN likuma 52. panta 3.2 daļu to varēja piemērot jebkura persona, kas veic ar nodokli neapliekamus darījumus.
 
Arī Latvijas Administratīvā apgabaltiesa, vēršoties EST, uzdeva jautājumus par konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem, neapšaubot normas piemērošanu finanšu sektorā.
 
Savukārt EST galvenokārt analizēja PVN direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunkta (“NPG norma”) piemērojamību atkarībā no tā, kādas darbības veic nodokļa maksātājs. EST secina, ka NPG norma attiecas tikai uz tādiem darījumiem, kam atbrīvojums ir piemērojams saskaņā ar 132. pantu, nevis 135. pantu. Taču finanšu pakalpojumiem atbrīvojums ir piemērojams saskaņā ar 135. pantu, tādēļ NPG norma neattiecas uz grupām, kuru darbība ir finanšu pakalpojumu sniegšana.
 
Ņemot vērā šo secinājumu, EST uzskata par nevajadzīgu atbildēt uz Latvijas tiesas uzdotajiem sešiem jautājumiem par konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem.
 
Ietekme uz periodiem līdz spriedumam
 
EST norāda, ka par taksācijas periodiem, kuri ir jau galīgi noslēgti, dalībvalstu nodokļu administrācijas nedrīkst vērsties pret tiem nodokļa maksātājiem, kuri līdz šī sprieduma pieņemšanai ir piemērojuši NPG normu apdrošināšanas vai finanšu pakalpojumu jomā, ja to paredzēja attiecīgās dalībvalsts nacionālais regulējums.
 
Savukārt par taksācijas periodiem, kas vēl nav noslēgušies, valsts nodokļu administrācijas nedrīkst atsaukties uz PVN direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunkta piemērojamību, kā tas interpretēts šajā spriedumā, lai atteiktu atbrīvojumu pakalpojumiem, ko sniedz NPG, kuru veido tādi subjekti kā kredītiestāde.
 
Ietekme uz Latvijas PVN likuma normām
 
EST spriedums uzliek par pienākumu Latvijai pārskatīt atbilstošās Latvijas PVN likuma normas, proti, 52. panta 3.2 daļu. Pašlaik notiek aktīva diskusija arī citās dalībvalstīs, kuru nacionālajā regulējumā bija ieviesta NPG norma. Svarīgi atzīmēt, ka atšķirībā no Latvijas daudzas dalībvalstis (t.sk. Lietuva un Igaunija) savā nacionālajā regulējumā nebija iestrādājušas detalizētu NPG normu, bet gan iekļāvušas vispārīgo PVN direktīvas normu. Tādējādi var secināt, ka šajās dalībvalstīs ir jāmaina piemērošanas prakse, bet Latvijā – likuma normas. Finanšu ministrija (FM) pašlaik strādā pie minēto normu izvērtēšanas. Sagaidāms, ka drīzumā FM informēs nodokļa maksātājus par Latvijas turpmāko rīcību.

 

 
Kontaktinformācija
Ilze Rauza
PwC Nodokļu nodaļas direktore
ilze.rauza@pwc.com

Tel: 67094400
© 2018 PwC. Visas tiesības aizsargātas. PwC apzīmē PwC uzņēmumu tīklu un/vai vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija pieejama www.pwc.com/structure.  | Pēdējās izmaiņas veiktas: 20.10.2017