Zelta vecuma indekss – senioru spēks

08.08.2018
 
Šajā rakstā aplūkojam galvenos aspektus, kas izriet no 2018. gada PwC Zelta vecuma indeksa pārskata, kurā tiek salīdzināti, sarindoti tabulā un analizēti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstu sasniegumi, veicinot vecāku cilvēku darba gaitu turpināšanu.
 
 
Līdz 2050. gadam 55+ gadus vecu cilvēku skaits ESAO dalībvalstīs pieaugs gandrīz par 50%, sasniedzot 538 miljonus. Kā zināms, sabiedrības novecošanās uzliek būtisku finanšu slogu veselības, sociālās aprūpes un pensiju sistēmām. Lai kompensētu augošās izmaksas, vecākiem cilvēkiem ir nepieciešams uzmundrinājums un atbalsts turpināt savas darba gaitas pēc iespējas ilgāk. Šāds pagarināts darba mūžs ne tikai palīdzēs uzlabot senioru veselību un labklājību, uzturot viņu garīgo un fizisko aktivitāti, bet arī palielinās IKP, patērētāju pirktspēju un nodokļu ieņēmumus.
 
Kopsavilkums
 
PwC veidotais Zelta vecuma indeksa pārskats ir vidējais svērtais no septiņiem rādītājiem, kas ietekmē ESAO dalībvalstu darba tirgu iedzīvotājiem, kas vecāki par 55 gadiem. Kā galvenais rādītājs ir izvēlēts 55–64 gadus vecu iedzīvotāju nodarbinātības līmenis. Pārskatā secināts, ka ESAO turpina pakāpeniski virzīties uz lielāku senioru nodarbinātību salīdzinājumā ar 2003. gadu.
 
Islande (98,7%), Jaunzēlande (85,3%) un Izraēla (82,3%) atrodas indeksa galvgalī. Turpinot savu kāpienu, Igaunija (81,8%) indeksā ieņem ceturto vietu. Arī daudzas Ziemeļvalstis uzrāda labus rezultātus. Kā valsts, kas 2016. gadā iestājusies ESAO, šogad pirmo reizi pārskatā ir iekļauta arī Latvija, indeksā ieņemot 12. vietu:
 

Valsts

Vieta

Indeksa atzīme (nodarbināto īpatsvars 55–64 gadus vecu iedzīvotāju kopskaitā)

Islande

1.

98,7

Jaunzēlande

2.

85,3

Izraēla

3.

82,3

Igaunija

4.

81,8

Zviedrija

5.

81,2

Japāna

6.

78,6

Koreja

7.

77,7

Norvēģija

8.

77,3

ASV

9.

75,9

Čīle

10.

74,5

Dānija

11.

70,5

Latvija

12.

70,4

Šveice

13.

70,4

Vācija

14.

68,0

Somija

15.

66,8

Portugāle

16.

66,4

Austrālija

17.

66,3

Kanāda

18.

66,1

Meksika

19.

63,2

Čehija

20.

62,5

Lielbritānija

21.

62,1

Īrija

22.

61,1

Nīderlande

23.

58,3

Austrija

24.

56,3

Spānija

25.

54,3

Francija

26.

53,9

Ungārija

27.

53,4

Slovākija

28.

51,9

Itālija

29.

51,5

Polija

30.

50,1

Beļģija

31.

49,6

Grieķija

32.

48,9

Slovēnija

33.

48,2

Luksemburga

34.

38,8

Turcija

35.

38,4

ESAO vidējais

 

65,4

Par atskaites punktu analīzei ir izvēlēti Jaunzēlandes dati, tādēļ tos izmanto arī, lai aplēstu potenciālo IKP pieaugumu ESAO, visām dalībvalstīm sasniedzot Jaunzēlandes līmeni. Pārskatā secināts, ka 55+ gadus vecu ESAO iedzīvotāju nodarbinātība Jaunzēlandes līmenī nodrošinātu 3,5 triljonu ASV dolāru IKP pieaugumu.

Latvijas dati

Zelta vecuma indeksā ieņemto vietu nosaka, salīdzinot nodarbināto īpatsvaru 55–64 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju kopskaitā. Stabiņu diagrammā Latvijas līmenis ir salīdzināts ar ESAO dalībvalstu vidējo atzīmi.

 
Galvenie faktori
 
Saskaņā ar Latvijas Centrālā statistikas biroja datiem, Latvijai – tāpat kā daudzām citām ES valstīm – ir raksturīga sabiedrības novecošanās. Pēdējos gados to darbinieku, kas tuvojas pensijas vecumam, īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir strauji audzis (pēdējos astoņos gados par 9,1%). Latvijas darba devējiem būtu jāapsver iespēja piedāvāt darbiniekiem, kam pāri 55, tādus papildu labumus, kas motivētu viņus turpināt strādāt, jo ar pieejamiem jaunākiem kompetentiem darbiniekiem drīz vien nepietiks, lai aizpildītu vakances darba tirgū.
 
Jāņem vērā, ka ne visi papildu labumi, par kādiem sapņo jaunieši, motivēs seniorus nepamest darbu. Piemēram, iespēja strādāt ārvalstī varētu aizraut jaunus cilvēkus, nevis zelta vecuma darbiniekus.
 
PwC pārskatā ir identificēti šādi faktori, kas ietekmē senioru nodarbinātību:
  • Lēmumu turpināt strādāt ietekmē finanšu motivatori (piemēram, pensiju politika un ģimenes pabalsti);
  • Garāka darba dzīve izriet no lielāka paredzamā dzīves ilguma – jo ilgāk cilvēki dzīvos, jo lielāka varbūtība, ka lielāku savas dzīves daļu viņi pavadīs darbā;
  • Nodarbinātības līmeni ietekmē arī aprūpes pienākumi, kas īpaši raksturīgi vecākiem darbiniekiem (piemēram, dzīvesbiedrs līdzīgā vecumā, mazbērni vai citi ģimenes locekļi), tādēļ senioru nodarbinātības līmeni palielinās darba devēju piedāvāts elastīgs darba laiks un attālināts darbs.
Mākslīgais intelekts (MI) pret zelta vecuma darbiniekiem
 
PwC analīze liecina, ka MI paātrinātās attīstības un ieviešanas rezultātā 2030. gadā globālais IKP būs līdz pat 14% lielāks. Automatizācijas apdraudēto senioru darbavietu īpatsvars dažās lielākajās tautsaimniecībās nākamajā desmitgadē svārstās no 5% līdz 30% (vidēji ap 20%). MI attīstības rezultātā dažiem vecākiem darbiniekiem vēlāk dzīvē nāksies pārkvalificēties jaunai karjerai un apgūt digitālās prasmes savā pašreizējā karjerā. Vecākiem darbiniekiem tiešām ir lielāks darbavietu automatizācijas risks salīdzinājumā ar citām vecuma grupām. Turklāt vecākām darbiniecēm nākamajā desmitgadē ir lielāks risks (26% darbavietu) nekā vecākiem darbiniekiem (19% darbavietu) – galvenokārt sakarā ar sieviešu lielāku nodarbinātību lietvedībā.
 
Lai gan dažādu darba procesu globālā automatizācija ir uzskatāma par negatīvu faktoru zelta vecuma darbiniekiem, MI var senioriem pavērt iespējas jaunās nozarēs un biznesa modeļos. Procesu automatizācija nozīmē arī to, ka darbinieki var koncentrēties uz produktīvākiem darba uzdevumiem un veltīt vairāk laika savu prasmju attīstīšanai un jaunu tehnoloģiju apguvei.
 
Turklāt MI var radīt jaunu tirgu personalizētiem produktiem, kuri savukārt radītu jaunas darbavietas šo preču un pakalpojumu projektēšanā un ražošanā. Tādējādi seniori varētu gūt labumu no palielināta darbaspēka pieprasījuma jaunajās nozarēs.
 
Lai maksimāli izmantotu jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, būs svarīgi organizēt senioru mūža izglītības un pārkvalificēšanās pasākumus. Darba devējiem varētu būt izdevīgi piedāvāt elastīgu darba laiku un pārveidot amatu aprakstus, lai apmierinātu senioru mainīgās vajadzības un intereses.
 
 
Kontaktinformācija
Irēna Arbidāne
PwC Nodokļu nodaļas menedžere
irena.arbidane@pwc.com

Tel: 67094400
Viktorija Lavrova
Nodokļu konsultante
viktorija.lavrova@pwc.com

Tel: 67094400
© 2018 PwC. Visas tiesības aizsargātas. PwC apzīmē PwC uzņēmumu tīklu un/vai vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija pieejama www.pwc.com/structure.  | Pēdējās izmaiņas veiktas: 10.08.2018