Drīz sāksies publisko personu un iestāžu konkurences pārkāpumu apkarošana

 
31.07.2018
 
Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā uz izskatīšanu Saeimā ir nodots Konkurences likuma (KL) grozījumu projekts. Tā mērķis ir cīnīties ar ilggadēju konkurences kropļošanas problēmu, ko rada atsevišķu tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestāžu vai publisku personu kontrolēto kapitālsabiedrību darbības vai lēmumi, ar kuriem nepamatoti tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības publisko personu uzņēmumiem, radot nevienlīdzīgus apstākļus tirgū. Šajā rakstā – sīkāk par pastāvošajiem konkurences tiesību pārkāpumiem un grozījumu projekta būtību.
 
 
Esošais un plānotais regulējums
 
Esošais KL regulējums paredz iespēju Konkurences padomei (KP) vērsties tikai pret uzņēmumiem jeb tirgus dalībniekiem KL izpratnē, t.i., pret jebkuru personu (arī ārvalsts personu), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijā vai kuras darbības ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijā (KL 1. panta devītā daļa). “Tirgus dalībnieka” jēdziens KL ir cieši saistīts ar “uzņēmuma” definīciju ES konkurences tiesībās un ir izprotams funkcionālā nozīmē – tirgus dalībnieks ir katra vienība, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no tās juridiskās formas vai finansēšanas veida1
 
Tādējādi KL noteikumi ir attiecināmi uz minētajām iestādēm tikai tad, ja konkrētajā situācijā iestāde darbojas kā privāto tiesību subjekts – tirgus dalībnieks. Tā rezultātā iestādes rīcība, kad tā nedarbojas kā tirgus dalībnieks, paliek ārpus KL darbības sfēras un KP kompetences. Tāpēc situācijā, kad iestāžu lēmumi un noteikumi ierobežo brīvo konkurenci, KP ir tiesīga sniegt tikai nesaistošu viedokli konkurences pārkāpumu novēršanai, kuru iestāde ir tiesīga neņemt vērā.
 
Pirms grozījumu izstrādes pēdējā laikā konstatētajos konkurences pārkāpumos KP ir vairākkārt izteikusi nesaistošu viedokli (piemēram, par pašvaldību saistošajiem noteikumiem ūdenssaimniecības2 un autostāvvietu3 pakalpojumu jomās, kā arī par Rīgas domes noteikto regulējumu taksometru pakalpojumu jomā4 un Zemkopības ministrijas iesniegto likumprojektu veterinārmedicīnas nozarē.5)
 
Pēc grozījumu apstiprināšanas Saeimā attiecīgo iestāžu lēmumu un noteikumu pieņemšana tiks stingri uzraudzīta un to radītās konkurences sekas laicīgi novērstas.
 
Grozījumu ieviešanas rezultātā KP būs tiesīga vērsties pret minētajām iestādēm un jebkuru kapitālsabiedrību, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi, ja to darbības diskriminē tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus vai kavējot konkurenci.
 
Jāņem vērā, ka uzliktajam tiesiskajam pienākumam gan satura, gan izpildes termiņa ziņā ir jābūt tādam, kas tieši vai netieši nepadara pilnīgi neiespējamu pašvaldības autonomo funkciju izpildi, kā noteikts likuma “Par pašvaldībām” 15. pantā. Pašvaldību autonomās funkcijas ietver, piemēram, komunālo pakalpojumu un sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu, administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību.
 
Ja tiesiskais pienākums netiek pildīts, KP var veikt tā izpildi piespiedu kārtā, piemērojot piespiedu naudu atbilstoši KL 8.1 panta pirmajai daļai. KP pieņemto lēmumu kā administratīvu aktu ir iespējams pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Šīs tiesas spriedumu savukārt var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.
 
Grozījumu projekts seko citu dalībvalstu praksei publisko personu konkurences pārkāpumu apkarošanā. Publisko personu darbības kontrole konkurences jomā jau ir ieviesta Zviedrijā, Itālijā, Somijā, Rumānijā, Slovākijā, Čehijā un Lietuvā, veicinot konkurences neitralitātes principa ievērošanu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu visiem tirgus dalībniekiem.
 
Šobrīd minētajām iestādēm un kapitālsabiedrībām būtu jāvērtē, vai to darbības būtiskie elementi atbilst konkurences neitralitātes principam, jo privātie uzņēmumi ar steigu izmantos Konkurences padomei piešķirtās tiesības kā instrumentu cīņai ar publiskām kapitālsabiedrībām.
 

 

 
Kontaktinformācija
Māris Butāns
PwC Legal jurists
maris.butans@pwc.com

Tel: 67094400
Elīna Andrijevska
PwC Legal juriste
elina.andrijevska@pwc.com

Tel: 67094400
© 2018 PwC. Visas tiesības aizsargātas. PwC apzīmē PwC uzņēmumu tīklu un/vai vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija pieejama www.pwc.com/structure.  | Pēdējās izmaiņas veiktas: 03.08.2018