Latvijas nodokļu reformas ieviestās izmaiņas nodokļu piemērošanā dividendēm ietekmēs rezidentus valstīs ar tradicionālo režīmu (1)

 
02.04.2019
 
Ar 2018. gada 1. janvāri Latvijas nodokļu režīmā notikušas būtiskas izmaiņas attiecībā uz nodokļu piemērošanu iedzīvotāju ienākumam, tostarp dividendēm. Šajā rakstā aplūkojam izmaiņas Latvijas uzņēmumu izmaksāto dividenžu aplikšanā ar nodokļiem un to radītās sekas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nodokļu rezidentiem. Šo rakstu sagatavojuši PwC Baltijas valstu speciālisti, pamatojoties uz tiem nodokļu normatīvajiem aktiem un piemērošanas praksi, kas bija spēkā raksta sagatavošanas brīdī.
 
Nodokļu piemērošana līdz 2017. gada beigām
 
Latvijas uzņēmumu izmaksātās dividendes līdz 2017. gada beigām aplika ar nodokļiem divos līmeņos. Vispirms 15% uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) piemēroja Latvijas uzņēmuma taksācijas gada peļņai, un pēc tam uzņēmums ieturēja 10% iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no dividenžu izmaksas Latvijas nodokļu rezidentam vai nerezidentam.
 
Piemēram, 100 eiro apliekamajai taksācijas gada peļņai piemēroja UIN 15 eiro, atstājot 85 eiro, ko varēja sadalīt dividendēs ar valdes lēmumu. Latvijas, Igaunijas vai Lietuvas rezidents galu galā saņēma 76,5 eiro (85 eiro mīnus 10% IIN), tātad Latvijas uzņēmuma sadalītajai peļņai faktiski piemērotā nodokļu likme bija 23,5%.
 
Nodokļu piemērošana 2018. gadā vai vēlāk gūtai peļņai
 
Abi iepriekš maksājamie ienākuma nodokļi tagad ir apvienoti kopējā UIN likmē, kas maksājama par dividendēm no 2018. gadā un vēlākos taksācijas periodos gūtas peļņas. UIN aprēķina 20% apmērā no valdes deklarētajām dividendēm, dalot ar koeficientu 0,8, tātad faktiski piemērotā UIN likme par sadalītajām dividendēm ir 25% (1,5 procentpunktu pieaugums).
 
Saskaņā ar IIN likumu dividendēm piemērojamā likme ir 10%, 20% vai 0% atkarībā no trīs kritērijiem.
 
Pirmais kritērijs ir peļņas gūšanas gads. Līdz 2017. gada beigām gūto peļņu joprojām var sadalīt saskaņā ar iepriekšējo regulējumu, piemērojot 10% IIN, izņemot gadījumus, kuros valde pieņem lēmumu 2020. gadā vai vēlāk. 2018. gadā un vēlākos taksācijas periodos gūtas peļņas sadalei Latvijā var piemērot 0% IIN, ja nav iestājušies citi kritēriji.
 
Otrais kritērijs ir Latvijā vai ārvalstī samaksāts IIN vai UIN. Ja par Latvijas vai ES/EEZ uzņēmuma 2018. gadā vai vēlāk gūtas peļņas sadali jau ir samaksāts IIN vai UIN, tad šādām dividendēm Latvijā automātiski piemēro 0% IIN. Ja ienākuma izmaksātājs atrodas citā valstī, tad dividendēm Latvijā joprojām var piemērot 0% IIN, uzrādot dokumentu, kas apliecina, ka IIN vai UIN ieturēts ienākuma izmaksas brīdī.
 
Abiem kritērijiem paredzētie izņēmumi nosaka, ka peļņai, ko izmaksā zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā reģistrēts uzņēmums vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, piemēro 20% IIN, kuru nevar samazināt.
 
Treškārt, ja nodokļu administrācija uzskata, ka uzņēmums vai visa uzņēmumu grupa izveidota, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, tad neatkarīgi no minētajām normām piemēro 20% IIN.
 
Sekas Latvijas nodokļu rezidentiem
 
Šo normu piemērošanas rezultātā Latvijas nodokļu rezidentiem būs šādas nodokļu sekas:
  1. Dividendēm no Latvijas uzņēmuma peļņas, kas gūta 2018. gadā vai vēlāk, var piemērot 0% IIN, jo visu ienākuma nodokli jau samaksājis Latvijas uzņēmums;
  2. Dividendēm no Latvijas uzņēmuma līdz 2017. gada beigām gūtas peļņas, kuras izmaksā 2018. vai 2019. gadā, piemēro 10% IIN;
  3. Dividendēm no Latvijas uzņēmuma līdz 2017. gada beigām gūtas peļņas piemēro 20% IIN, ja tās izmaksā 2020. gadā vai vēlāk vai arī tās izmaksā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs;
  4. Dividendēm no ES/EEZ vai valstī, kas nav zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorija, reģistrēta uzņēmuma 2018. gadā vai vēlāk var piemērot 0% IIN, ja ir jau samaksāts IIN vai UIN;
  5. Dividendēm, ko izmaksā zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā reģistrēts uzņēmums, piemēro 20% IIN.
 

 

 
Kontaktinformācija
Irēna Arbidāne
PwC Nodokļu nodaļas menedžere
irena.arbidane@pwc.com

Tel: 67094400
© 2019 PwC. Visas tiesības aizsargātas. PwC apzīmē PwC uzņēmumu tīklu un/vai vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija pieejama www.pwc.com/structure.  | Pēdējās izmaiņas veiktas: 11.04.2019