Ko īsti nozīmē “kredītiestādes pašlikvidācija”?

 

Lasīt angliski
Lasīt krieviski

26.06.2018

Šajā rakstā aplūkojam kredītiestāžu likvidāciju un pašlikvidāciju.
 

Tiesību aktu normas
 
Kredītiestāžu likvidāciju regulē Kredītiestāžu likums, kurš nosaka, ka kredītiestādi var likvidēt trīs gadījumos:
  1. ar akcionāru sapulces lēmumu (t.s. pašlikvidācija);
  2. uz tiesas nolēmuma pamata;
  3. bankrota gadījumā.
Atšķirībā no pašlikvidācijas un likvidācijas uz tiesas nolēmuma pamata, bankrota procedūra attiecas uz situācijām, kad kredītiestādei nepietiek aktīvu, lai norēķinātos ar kreditoriem. Tas nozīmē, ka maksātspēja nav atjaunojama un kreditoru prasījumus nav iespējams apmierināt. Lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu pieņem tiesa maksātnespējas procesa ietvaros, un bankrota procedūru vada tiesas iecelts administrators.
 
Visos kredītiestādes likvidācijas gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija (“FKTK”) ir tiesīga kontrolēt likvidatora darbību attiecībā uz likvidāciju, tostarp iepazīties ar dokumentāciju, kas attiecināma uz kredītiestādi, kā arī pieprasīt un saņemt ar likvidāciju saistītu informāciju. Lai arī kredītiestādes akcionāru sapulce ir tiesīga lemt par pašlikvidāciju, tās uzsākšana ir atkarīga no FKTK piekrišanas. Proti, FKTK izvērtēs iesniegto pašlikvidācijas projektu un pārbaudīs, vai kredītiestāde ir spējīga noteiktajā termiņā segt savas parādsaistības.
 
Kredītiestādes akcionāru sapulces lēmums par pašlikvidāciju neierobežo likvidācijas uzsākšanu uz tiesas nolēmuma pamata vai bankrota procedūras uzsākšanu. Līdz ar tiesas nolēmumu par likvidāciju kredītiestādes akcionāriem zūd ietekme uz likvidācijas procesu. Turpretī, ja tiek anulēta kredītiestādes licence vai uzsākta likvidācija uz tiesas nolēmuma pamata, akcionāru sapulce nav tiesīga lemt par pašlikvidācijas uzsākšanu. Akcionāru sapulces lēmums nevar apturēt vai pārtraukt lēmumu par pašlikvidāciju.
 
Kredītiestādes likvidāciju uz tiesas nolēmuma pamata vada FKTK ieteikts likvidators. Par likvidatoru var būt zvērināts advokāts, zvērināts revidents vai komercsabiedrība, kuras pamatnodarbošanās ir revīzijas pakalpojumu sniegšana. Turpretī pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators. Iesniedzot FKTK pašlikvidācijas pieteikumu, ir jāmin iespējamais likvidators.
 
Atšķirībā no likvidācijas ar tiesas nolēmumu, uz akcionāru sapulces ievēlētu likvidatoru neattiecas noteikumi par likvidatora atlīdzību. Ja likvidāciju veic uz tiesas nolēmuma pamata, tad kreditoru sapulce ar likvidatoru var vienoties par likvidatora atlīdzību.
 
Kredītiestāžu likums nosaka, ka tiesas ieceltam likvidatoram ir nepieciešama civiltiesiskās atbildības apdrošināšana gadījumiem, ja tas ar savu rīcību nodara kaitējumu kreditoriem vai citām personām. Taču minētais likums šo prasību neattiecina uz akcionāru sapulces ievēlētu likvidatoru. Tas gan nenozīmē, ka likvidators par savām darbībām nav atbildīgs – saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 163. panta pirmo daļu likvidators atbild par zaudējumiem, kas kreditoriem radušies tā vainas dēļ.
 
Lēmumu par pašlikvidācijas pabeigšanu pieņem likvidators un iesniedz to FKTK. Turpretī, likvidējot kredītiestādi uz tiesas nolēmuma pamata, pēc tam, kad likvidators ir iesniedzis tiesai un FKTK pārskatu par visu likvidācijas periodu, lēmumu par likvidācijas pabeigšanu pieņem tiesa.
 
Neatkarīgi no kredītiestādes likvidācijas veida likvidācijas procesa ietvaros uz likvidatoru pēc būtības attiecas vienādas neatkarības un objektivitātes prasības, tomēr tiesas ieceltam likvidatoram likums nosaka arī specifiskas (plašākas) prasības, kas nav paredzētas akcionāru sapulces ievēlētam likvidatoram.
 

 
Kontaktinformācija
Jānis Gavars
janis.gavars@pwc.com
Tel: 67094400
Karīna Baltiņa
karina.baltina@pwc.com
Tel: 67094400
© 2018 PwC. Visas tiesības aizsargātas. PwC apzīmē PwC uzņēmumu tīklu un/vai vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija pieejama www.pwc.com/structure.  | Pēdējās izmaiņas veiktas: 29.06.2018