E-tirdzniecība Eiropas Savienībā – pretruna vienotā tirgus idejai

 
06.03.2018
 
ES vienoto tirgu raksturo preču, pakalpojumu, kapitāla un personu pārvietošanās brīvība, taču to pašu nevar teikt par e-tirdzniecību. Tirgotāji, kas darbojas vienā dalībvalstī, joprojām bloķē tiešsaistes pakalpojumus vai piemēro atšķirīgus piekļuves nosacījumus savām precēm un pakalpojumiem citu valstu patērētājiem un uzņēmumiem. Lai cīnītos pret šo izplatīto un diskriminējošo praksi, Eiropas Komisija ir iesniegusi Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projektu, ar ko novērš ģeogrāfisko bloķēšanu un cita veida diskrimināciju pircēju valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ iekšējā tirgū un groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK. Projekta pirmie augļi gaidāmi jau 2018. gadā. Šajā rakstā – par e-tirdzniecības šķēršļiem un ar jauno regulu ieviestajām izmaiņām.
 
Iepirkšanās internetā ir viens no ES pilsoņu iecienītākajiem iepirkšanās veidiem – 2017. gadā 68% interneta lietotāju jeb 57% ES pilsoņu iepirkās tiešsaistē. Taču šī iepirkšanās neaprobežojas ar iepirkšanos savas valsts teritorijā – 2017. gadā trešdaļa tiešsaistes pircēju iegādājās preces un pakalpojumus no citām dalībvalstīm.
 
Izplatītākie e-tirdzniecības ierobežojumi
 
Iepērkoties internetā no citu dalībvalstu vietnēm, patērētāji un uzņēmumi var sastapties ar ierobežojumiem, kas liedz tiem veikt vēlamo pirkumu vai diskriminē tos valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ (ģeogrāfiskā bloķēšana). 63% vietņu neļauj veikt iegādi no citām dalībvalstīm, mākslīgi sadrumstalojot ES iekšējo tirgu. Patērētāji sastopas ar neskaitāmiem digitālās vides ierobežojumiem, piemēram:
  1. Beļģijas patērētājs vēlas iegādāties grāmatu internetā no Vācijas vietnes, pievieno preci savam grozam un noklikšķina Pirkt. Ekrānā parādās paziņojums Jūs tiekat novirzīts uz šīs vietnes Beļģijas lapu. Tādējādi, atrodoties Beļģijā, preces iegāde no Vācijas vietnes ir liegta, taču Beļģijas vietnē izvēlētā grāmata nav pieejama vai ir pieejama par augstāku cenu.
  2. Čehijas patērētājs vēlas rezervēt viesnīcu Somijā, izvēlas sev vispiemērotāko viesnīcu Helsinku centrā un ir gatavs veikt avansa maksājumu, taču Somijas vietnē ir aizliegts veikt maksājumus ar Čehijā izdotu kredītkarti.
  3. Igaunijas patērētājs pasūta sporta somu internetā no Itālijas vietnes, taču piegāde uz Igauniju nav iespējama, un tuvākā valsts, uz kuru preci var nogādāt, ir Polija.
 
Risinājums ES līmenī – jaunas regulas ieviešana
 
Lai apkarotu ģeogrāfisko bloķēšanu internetā un veicinātu vienotu digitālo tirgu, jaunās regulas noteikumi aizliegs tirgotājiem ieviest diskriminējošus vispārīgos nosacījumus, tostarp attiecībā uz cenām, maksāšanu un piegādi.
 
Turklāt, lai uzlabotu informācijas pieejamību par precēm un pakalpojumiem iekšējā tirgū un veicinātu pārredzamību, tostarp attiecībā uz cenām, tirgotājs nedrīkstēs ar tehnoloģiskiem pasākumiem liegt patērētājiem no dažādām dalībvalstīm pilnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi savai vietnei. Šādi pasākumi ir tehnoloģijas, ko izmanto, lai noteiktu patērētāja fizisko atrašanās vietu pēc IP adreses, GPS koordinātēm vai ar maksājumu saistītiem datiem.
 
Tādējādi pēc jaunās regulas ieviešanas Itālijas ģimene netiks novirzīta uz Itālijas vietni un varēs iegādāties ceļojumu uz Francijas atrakciju parku no Francijas vietnes, savukārt Bulgārijas patērētājs preces no Vācijas vietnes varēs saņemt Bulgārijā.
 
Vai visi šķēršļi tiks likvidēti?
 
Neskatoties uz būtiskiem ieguvumiem, ko sniegs jaunā regula, visi ar ģeogrāfisko bloķēšanu saistītie šķēršļi tomēr netiks likvidēti.
 
Ģeogrāfiskā bloķēšana ir izplatīta televīzijas un radio straumēšanas pakalpojumu sniedzēju vidū. Piemēram, Dānijas mazākumtautības pārstāvjiem Vācijas ziemeļdaļā ir ierobežota piekļuve televīzijas raidījumiem dāņu valodā. Taču jaunās regulas spēkā stāšanās šo problēmu neatrisinās, jo regula neattiecas uz straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem.
 
Jaunā regula neskars arī pakalpojumu sniedzējus, kas nodrošina piekļuvi, ļauj izmantot vai pārdod ar autortiesībām aizsargātus darbus nemateriālā formā, piemēram, e-grāmatas, datorspēles vai mūziku tiešsaistē.
 
Labā ziņa ir tāda, ka 2020. gada beigās Eiropas Komisija vēlreiz izskatīs regulas projektu. Atliek vien cerēt, ka netiks ignorēts tajā neiekļautais ar autortiesībām aizsargātu darbu regulējums un tā radītās sekas.

 

 
Kontaktinformācija
Elīna Andrijevska
PwC Legal juriste
elina.andrijevska@pwc.com

Tel: 67094400
© 2018 PwC. Visas tiesības aizsargātas. PwC apzīmē PwC uzņēmumu tīklu un/vai vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija pieejama www.pwc.com/structure.  | Pēdējās izmaiņas veiktas: 09.03.2018