ES vienotā finanšu instrumentu tirgus robežas

 
28.06.2017
 
Vienā no iepriekšējām Īsziņu finanšu sektora jaunumu sērijas publikācijām aplūkojām plānotās izmaiņas ES finanšu instrumentu tirgus regulējumā. Šajā rakstā – par ES vienoto finanšu instrumentu tirgu kā vienu no ES finanšu instrumentu tirgus noregulējuma svarīgākajiem aspektiem. 
 
ES vienotais finanšu instrumentu tirgus
 
ES vienotā finanšu instrumentu tirgus1 pamatā ir t.s. savstarpējās atzīšanas princips, kura apzīmēšanai finanšu sektorā nereti tiek lietots saistīts jēdziens – Eiropas licencēšanas pase. Šī pase nav formāls dokuments šā vārda ierastajā nozīmē, bet gan abstrakts instruments, kas ļauj kredītiestādēm un citiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir licencēti vienā ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstī (turpmāk ES un EEZ dalībvalstis kopā – “dalībvalsts”), brīvi sniegt savus pakalpojumus arī citās dalībvalstīs. Praksē pases piemērošana nozīmē to, ka vienā no dalībvalstīm licencēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs sniegt ieguldījumu pakalpojumus citā dalībvalstī tieši vai ar citā dalībvalstī dibinātas filiāles starpniecību. Tādējādi, ņemot vērā ciešo sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm (regulatoriem), dalībvalstis atzīst savstarpēji piešķirtās licences ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, pamatojoties uz pieņēmumu, ka visu dalībvalstu finanšu sektora normatīvais regulējums ir vienlīdz kvalitatīvs.
 
Ierobežojumi
 
Vienlaikus ES normatīvajos aktos ir paredzēti arī vairāki ierobežojumi pases piemērošanai, kas vispārīgi izklāstīti turpmāk.
 
Pirmkārt, pase ir piemērojama tikai attiecībā uz tiem ieguldījumu pakalpojumiem (un blakuspakalpojumiem), kuru sniegšanai ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis licenci izcelsmes dalībvalstī. Tas nozīmē, ka uzņemošā dalībvalsts atzīs un ļaus ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam piedāvāt tikai tos ieguldījumu pakalpojumus (un blakuspakalpojumus), kuru sniegšanai tas ir pieteicis un saņēmis licenci tā izcelsmes dalībvalstī.2
 
Otrkārt, pasi var izmantot tikai tad, ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs piedāvā šos pakalpojumus tieši, sniedzot pārrobežu pakalpojumu3 vai piedāvājot pakalpojumu ar filiāles starpniecību, kas dibināta uzņemošajā dalībvalstī.4 Ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs ar licenci izcelsmes dalībvalstī dibina meitas sabiedrību kādā citā uzņemošajā dalībvalstī, tad uzņemošajā dalībvalstī dibinātajai meitas sabiedrībai būtu jāsaņem atsevišķa licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, jo pase neattiecas uz ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju dibinātām meitas sabiedrībām.
 
Treškārt, lai arī ES finanšu instrumentu tirgus regulējums ir izveidots tā, lai pēc iespējas samazinātu uzņemošo dalībvalstu kontroli pār ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem, kas uzņemošajās dalībvalstīs darbojas, pamatojoties uz savstarpējās atzīšanas principu, jāatzīst, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm5 ir piešķirtas vairākas ierobežojošas tiesības. Piemēram, MiFID II 85. panta pirmā daļa nosaka, ka nacionālās kompetentās iestādes statistikas mērķiem var pieprasīt visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kam ir filiāles to teritorijās, regulāri ziņot kompetentajām iestādēm par šo filiāļu darbībām. Arī minētā panta otrā daļa nosaka, ka nacionālās kompetentās iestādes var pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrību filiālēm sniegt informāciju, kas nepieciešama, lai uzraudzītu to atbilstību standartiem, ko noteikusi uzņemošā dalībvalsts. Tomēr īpaši svarīgi ir novērtēt arī to, ka šādas dalībvalsts noteiktās prasības nevar būt stingrākas par tām, ko dalībvalsts noteikusi tajā reģistrētām sabiedrībām, lai uzraudzītu to atbilstību tiem pašiem standartiem.
 
Jaunais MiFID II regulējums ieviesīs daudzas pārmaiņas Finanšu instrumentu tirgus likumā, citstarp saistībā ar atsevišķiem vienotā tirgus regulējuma aspektiem. Ja uzskatāt, ka šīs izmaiņas var skart arī Jūs, lūdzam sazināties ar PwC Legal komandas attiecīgās jomas ekspertiem (67094400).
______________________
1 Publikācijas pamatā izmantota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvas 2002/92/ES un 2011/61/ES (MiFID II), kas visā ES būs piemērojama ar 2018. gada 3. janvāri.
2 Ieguldījumu pakalpojumi un blakuspakalpojumi ir uzskaitīti MiFID II 1. pielikuma A un B iedaļās. Līdz MiFID II ieviešanai Finanšu instrumentu tirgus likumā Latvijā paredzētie ieguldījumu pakalpojumi un blakuspakalpojumi ir uzskaitīti Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtajā un piektajā daļā.
3 MiFID II 34. pants.
4 MiFID II 35. pants.
5 Piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
 
 
 
 
 

 

 
Kontaktinformācija
Jānis Gavars
PwC Legal jurists
janis.gavars@lv.pwclegal.com

Tel: 67094400
© 2018 PwC. Visas tiesības aizsargātas. PwC apzīmē PwC uzņēmumu tīklu un/vai vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija pieejama www.pwc.com/structure.  | Pēdējās izmaiņas veiktas: 05.07.2017