ES tiesas ģenerāladvokāte sniedz striktu viedokli par neatkarīgu personu grupas koncepciju PVN Direktīvas izpratnē

06.03.2017
 
Atsaucoties uz mūsu rakstu par neatkarīgu personu grupu (NPG), turpinām informēt par ES Tiesas procesu šajā jautājumā. 2017. gada 1. martā Ģenerāladvokāte (ĢA) Julianna Kokote izteica savus secinājumus lietā AS DNB Banka lietā C-326/15, ierosinot  Tiesu uz visiem jautājumiem sniegt noraidošas atbildes. Ja ES Tiesa sekos šādiem ĢA secinājumiem, tad turpmākā NPG pastāvēšana banku un apdrošināšanas sektorā būs apdraudēta.  Šajā rakstā sniegts ieskats par ĢA secinājumiem uz Latvijas Administratīvās apgabaltiesas uzdotajiem jautājumiem. 
 
Latvijas Administratīvā apgabaltiesa 2015. gada 1. jūlijā vērsās Tiesā, uzdodot šādus jautājumus saistībā ar PVN direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunkta piemērošanu (AS DNB Banka lieta):
  1. Vai var pastāvēt neatkarīga personu grupa PVN direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē, ja neatkarīgās personu grupas dalībnieki ir dibināti dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur minētā direktīvas norma ir pārņemta ar atšķirīgiem nosacījumiem, kas nav savienojami?
  2. Vai dalībvalsts drīkst ierobežot nodokļu maksātāja tiesības piemērot PVN direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu, ja nodokļa maksātājs savā dalībvalstī ir izpildījis visus kritērijus atbrīvojuma piemērošanai, taču citu grupas dalībnieku dalībvalstu nacionālajos normatīvajos aktos šī norma ir ieviesta ar ierobežojumiem, kas ierobežo iespēju citas dalībvalsts nodokļu maksātājam savā dalībvalstī piemērot attiecīgo pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumu?
  3. Vai ir pieļaujama PVN direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunkta atbrīvojuma piemērošana pakalpojumiem pakalpojumu saņēmēja, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, dalībvalstī, ja pakalpojumu sniedzējs, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, citā dalībvalstī ir piemērojis pievienotās vērtības nodokli šiem pakalpojumiem vispārīgajā kārtībā, proti, uzskatot tos par pakalpojumiem, par kuriem PVN būtu maksājams pakalpojumu saņēmēja dalībvalstī saskaņā ar Direktīvas 196. pantu?
  4. Vai “neatkarīgu personu grupa” ir uzskatāma par atsevišķu juridisku personu, kuras eksistence ir pierādāma ar īpašu neatkarīgas personu grupas dibināšanas līgumu? Ja neatkarīgu personu grupa nav uzskatāma par atsevišķu veidojumu, vai ir uzskatāms, ka neatkarīga personu grupa ir saistītu uzņēmumu grupa, kura ikdienas saimnieciskās darbības ietvaros savstarpēji sniedz uzņēmējdarbības nodrošināšanas atbalsta pakalpojumus, un šādas grupas eksistence ir pierādāma ar noslēgtiem pakalpojumu līgumiem vai transfertcenu dokumentāciju?
  5. Vai dalībvalsts drīkst ierobežot nodokļu maksātāja tiesības piemērot PVN direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa, ja nodokļa maksātājs ir piemērojis darījumiem uzcenojumu atbilstoši dalībvalsts, kurā tas ir dibināts, prasībām, kas izriet no tiešo nodokļu piemērošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem?
  6. Vai PVN direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunkta atbrīvojums ir piemērojams pakalpojumiem, kas saņemti no trešās valsts, tas ir, vai neatkarīgās personu grupas dalībnieks, kas grupas ietvaros sniedz pakalpojumus citiem grupas dalībniekiem, var būt trešās valsts nodokļu maksātājs? 
ĢA ierosina  Tiesu sniegt noraidošas atbildes uz visiem jautājumiem:
  1. Koncerns, ko veido saistītas sabiedrības, un, kurā ietilpstošās sabiedrības savstarpēji sniedz pakalpojumus, nevar būt “neatkarīgu personu grupa” (turpmāk – grupa) PVN direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē. Turklāt savos secinājumos ĢA norāda, ka PVN direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunkta atbrīvojums piemērojams tikai tādiem pakalpojumiem, kurus sniedz grupa pati saviem dalībniekiem, nevis tās dalībnieki grupai, vai dalībnieki savā starpā; 
  2. PVN direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunkts iemērojams tikai tādiem darījumiem, kuriem atbrīvojums piemērojas pamatojoties uz 132.pantu, nevis 135.pantu. PVN direktīvas 135.pants paredz atbrīvojumu citām darbībām, nevis darbībām sabiedrības interesēs. Finanšu pakalpojumi ir pakalpojumi, kuriem atbrīvojums piemērojams saskaņā ar PVN direktīvas 135.pantu. Līdz ar to PVN direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunkts nav piemērojams grupām, kuru darbība ir finanšu pakalpojumu sniegšana.
  3. Jautājumā, vai PVN direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums no nodokļa piemērojams pārrobežu mērogā, ĢA norāda, ka atbrīvojums piemērojams tikai tiem dalībniekiem, uz kuriem attiecas viena un tā pati, proti, tās dalībvalsts, tiesību sistēma. Kā rezultātā ĢA uzskata, ka PVN direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums no nodokļa nav piemērojams pārrobežu darījumos.
  4. PVN direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums no nodokļa ir piemērojams tikai tad, ja grupa saviem dalībniekiem pieprasa tikai precīzi atmaksāt savu daļu no kopīgajiem izdevumiem, nepārsniedzot tos. Tātad atbrīvojuma nosacījumi netiek izpildīti, ja pakalpojumu izmaksām tiek pievienots uzcenojums.
 
Kontaktinformācija
Ilze Rauza
PwC Nodokļu nodaļas direktore
ilze.rauza@lv.pwc.com

Tel: 67094400
© 2018 PwC. Visas tiesības aizsargātas. PwC apzīmē PwC uzņēmumu tīklu un/vai vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija pieejama www.pwc.com/structure.  | Pēdējās izmaiņas veiktas: 08.03.2017