Digitālās valūtas un tokeni

Digitālās valūtas, tokeni, ICO, ITO, rakšana – tā joprojām ir aktuāla tēma, kur pastāv daudz neskaidrību, tostarp attiecībā uz PVN piemērošanu.

ICO un ITO
 
Kopš 2015. gada 22. oktobra Eiropas Savienības Tiesas (EST) sprieduma lietā C-264/14 David Hedqvist par PVN piemērošanu digitālās valūtas bitcoin maiņai pret parasto valūtu vai otrādi ir pagājis laiks, un ir parādījušās gan jaunas digitālās valūtas, gan jauni finanšu investīciju pakalpojumi, piemēram, sākotnējais digitālās valūtas piedāvājums (initial coin offering jeb ICO) un sākotnējais tokenu piedāvājums (initial token offering jeb ITO). Vai šobrīd ir skaidri visi PVN piemērošanas aspekti darbībām ar digitālām valūtām un tokeniem?
 
ICO un ITO ir publiska finanšu līdzekļu piesaistīšana, kur tiek emitēta jauna digitālā valūta vai tokeni, galvenokārt izmantojot digitālo valūtu. Kaut arī praksē ICO un ITO pielīdzina sākotnējam publiskam akciju piedāvājumam (initial public offering jeb IPO), jāņem vērā, ka digitālā valūta un tokeni visbiežāk negarantē kapitāldaļas uzņēmumā, kas izvietojis projektu publiskajā piedāvājumā.
 
Kā savā mājaslapā skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), tokens ir kupons, kas, atkarībā no tam piešķirtajām īpašībām, reprezentē digitālu valūtu, vērtspapīru vai kaut kādu citu prasījuma tiesību pret emitentu. Digitālās valūtas un tokeni eksistē tikai digitālā veidā un nav uzskatāmi par naudas līdzekļiem vai vērtspapīriem klasiskā izpratnē, turklāt uz tiem neattiecas neviena valsts klientu aizsardzības shēma.
 
Katrs ITO vai ICO ir atšķirīgs, un emitētais tokens var garantēt –
  • kapitāldaļas kādā komercsabiedrībā;
  • tiesības uz kādu citu digitālo valūtu;
  • kāda projekta peļņas daļu;
  • līdzdalības tiesības kādā projektā/uzņēmumā (piemēram, tiesības balsot par noteiktiem jautājumiem);
  • nākotnes tiesības uz pakalpojumu vai preci;
  • iepriekšminēto tiesību kombināciju.
FKTK uzskata, ka katrs ICO modelis jāvērtē atsevišķi un atsevišķos gadījumos tokens pēc būtības var atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā uzskaitītajiem finanšu instrumentiem, kam piemērojamas tā prasības. Tomēr vairums ICO netiek regulēti, savukārt tokenus tirgo otrreizējā tirgū.
 
Ņemot vērā tokenu dažādos veidus, arī PVN piemērošana katrā gadījumā var būt atšķirīga. Ar to jārēķinās gan tokenu emitentam, gan tirgotājam, gan pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ar digitālām valūtām un tokeniem saistītus pakalpojumus.
 
Digitālā valūta un tokens kā maksāšanas līdzeklis
 
Ja tokens vai digitālā valūta pēc savas būtības ir līgumisks, likumīgajiem maksāšanas līdzekļiem alternatīvs maksāšanas līdzeklis, un līdzēju starpā, kuri to akceptē, tas ļauj pirkt gan reālas, gan digitālas preces un pakalpojumus, un tam nav cita mērķa kā vien būt par maksāšanas līdzekli, tad PVN darījumiem ar šādām digitālām valūtām un tokeniem būtu piemērojams, ņemot vērā minēto EST spriedumu C-264/14.
 
Šajā spriedumā EST atzina, ka digitālās valūtas bitcoin maiņa pret parasto valūtu vai otrādi PVN izpratnē ir uzskatāma par neapliekamu finanšu pakalpojumu. Neapliekami darījumi, tostarp finanšu pakalpojumi, vērtējami no sniegto pakalpojumu veida, t.i., tiem jāveido atsevišķs darījumu kopums, kas faktiski pilda attiecīgo tiesību normā paredzēto pakalpojumu sniegšanai raksturīgas un būtiskas funkcijas. Tā kā ar PVN direktīvu ir paredzēts neaplikt darījumus, kas attiecas uz “valūtu, banknotēm un monētām, ko lieto par likumīgu maksāšanas līdzekli,” šis atbrīvojums būtu piemērojams arī tādu pakalpojumu sniegšanai, kas izpaužas kā parasto valūtu maiņa pret digitālās valūtas bitcoin vienībām vai otrādi. Digitālās valūtas tirdzniecībā pakalpojuma vērtība ir starpība starp cenu, par kādu uzņēmums pērk valūtu, un cenu, par kādu tas pārdod valūtu saviem klientiem.
 
Mūsuprāt, ja darījumi ar digitālām valūtām un tokeniem pēc būtības pilda maksāšanas līdzekļa funkcijas, tiem piemērojams tāds pats PVN režīms kā darījumiem ar oficiālajām valūtām. Tātad Latvijā šie digitālo valūtu un tokenu tirdzniecības (arī starpniecības) pakalpojumi ir neapliekami darījumi saskaņā ar PVN likuma 52. panta pirmās daļas 21. punkta “d” apakšpunktu.
 
 
 
Kontaktinformācija
Ilze Rauza
Nodokļu nodaļas direktore
ilze.rauza@pwc.com
Kristīne Skrastiņa
Nodokļu nodaļas vecākā konsultante
kristine.skrastina@pwc.com
© 2019 PwC. Visas tiesības aizsargātas. PwC apzīmē PwC uzņēmumu tīklu un/vai vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija pieejama www.pwc.com/structure.  | Pēdējās izmaiņas veiktas: 02.07.2019